Jauniešu iniciatīva „Minhenes letiņi“ 1998-2015

Sākums, Aptauja, vēl uz disketēm saglabāta

1998. gadā jauniešu iniciatīva „Minhenes letiņi“ uzsāka savu brīvprātīgo kultūras darbu Lailas Dambekalnas, tagadējās Biedrības prezidentes vadībā. Sākums bija diezgan pagrūts. Tolaik Minhenē darbojās tikai Baznīca mācītājas Jogitas Minginas vadībā un daži trimdas latvieši "Daugavas Vanagu" paspārnē. Starp trimdas paaudzi un jaunajiem latviešu ieceļotājiem neizveidojās uzreiz dialogs. Kā atrast svešā pilsētā vienaudžus?  Laikā, kad neeksistēja Facebook vai draugiem.lv, mobilais telefons vēl nebija pats par sevi saprotams, tas likās neiespējami. Taču Laila bija ieņēmusi galvā vīziju, ka latviešiem Minhenē nepieciešama jauna elpa. Au Pair aģentūrās, pie universitāšu melnajiem dēļiem, Minhenes tūrisma birojā Marieplatz tika izdalīts sludinājums: "Sveiks, letiņ! Nāc draudzēties!". Un tiešām atsaucās 20  jauniešu! Tā tika uz viena lēna un skaļi šņācoša komjūtera radīta aptauja un caur vēl lēnāku internetu izsūtīta, trīcot un drebot, vai pieslēgums nobruks vai ne.  Atsaucība bija neparedzēti liela, no 20 apjautātajiem, atbildēja 16. Apstiprinājās vēlme, ka vēlamies organizēties. Neaizmirstams ir pikniks Angļu dārzā, kur tikāmies pirmo reizi ar oficiālu mērķi, ka kaut kas jādara.  Secinājām, ka Stammtisch nekādā gadījumā nefunkcionēs, jo neviens jaunietis nevar atļauties krodziņā ko pirkt. Auklītes toreiz saņēma 400 DM mēnesī, tie būtu apmēram 200 Euro. Šodien tie paši cilvēki izdod 200 Euro dienā. Neticami, kā laiki mainās! Tā nolēmām, ka sākumā organizēsim pasākumus mājās. Šajā laikā mēs bijām kā viena liela ģimene. Apmēram 15 jauniešu tikās regulāri. Mēs svinējām dzimšanas dienas, mēs zinājām katra bēdas un priekus. Viens ortu uzmundrinājām, kopā uzdrošinājāmies taisīt "karjeru" un meklēt nelegālus apkopēju darbiņus. Ja kāds atrada vietu, kur kā oficiante pa melno strādāt var, tas bija kā sešinieks lotto. Jo latvieši vēl nedrīkstēja strādāt, izņemot studentus un dažus izņēmumus "smalkos" darbos. Smags, bet sirsnīgs laiks! Mēs radījām svētkus ne no kā, mēs neprasījām, kas būs man par to, ja es to izdarīšu. Tas bija pats par sevi saprotams, ka palīdzam viens otram. Ja tiešām nebija ko ēst, tad tikāmies un kopā cepām kartupeļus ar olu brokastīs, pusdienās, vakariņās. Mēs neuzstājām trimdas latviešiem, lai viņi mums palīdz ar telpām vai kontaktiem, mēs nepieprasījām naudas iestādēs. Mēs bijām nabadzīgi un uz legalitātes robežas, bet lepni. Mūsu bagātība bija vēlme būt kopā.

 


leģendārais Meet & Greet ar Prāta vētru

Tā tika kopā svinēti gan tradicionālie valsts svētki kā Jāņi, Lieldienas vai 18. novembris. Bet radās arī īpaši jauni pasākumi, kā, piemēram, Eurovison Party ar 2000. gadu, kad Latvija sāka piedalīties dziesmu konkursā, un tas toreiz vēl likās kaut kas neparasts. Neaizmirstama ir leģendārā Meet & Greet Party 2002. gadā ar Prāta Vētras personīgu ciemošanos, kas izraisīja ne tikai meitenēs sajūsmas spiedzienus un ģīboņus.

Debessmannas Party

Brīnišķīga ideja bija ikgada Debessmannā Party vasaras mēnešos. Katrs tika aicināts sanest ogas, ābolus vai rabarberus, tika kopā tīrīts, mizots, vārīts un uz apmaiņām kults. Finālā sekoja debessmannas baudīšana, kas visos rosīja bērnības atmiņas un mājīguma sajūtas.


[letten lounge] 2004. gads

Īpaši lepni esam par veiksmīgo Latvijas reprezentēšanu 2004. gadā Minhenes Austrumeiropas nedēļas atklāšanas ceremonijā (Münchner Osteuropa-Woche) Bavārijas Televīzijā un informatīvajā pasākumā [letten lounge], kas pulcēja vairāk nekā 120 internacionālus interesentus. Šeit tika uzzsākts aktīvs kontakts ar Latvijas Vēstniecību Berlīnē, tika piesaistīti sponsori Laima un Aldaris, un guvām sadarbību ar Minhenes Universitāti.

eiropas savienība

Pēkšņi vairs nebija retums satikt Minhenē uz ielas latviešus . Darba tirgus tika kaut lēnām, bet tika atvērts. Strauji uzlabojās financiālā situācija arī "Minhenes letiņu" vidū. Nu bija drošības sajūta, ja dibinātu Stammtisch, tad nu jau gana vairāk varēs atļauties to. Tā kā mūs kļuva aizvien vairāk, tikšanās mājās vairs nebija iespējama.  Ģimeniskā ēra pagāja, bet sākās viena interesanta cita.


letiņu stammtisch

Tā 2004. gadā tika dibināts ikmēneša „Letiņu Stammtisch”, tikšanās vieta latviešiem un viņu internacionālajiem draugiem. Šeit ir bijis sākums daudzām draudzībām, mīlestībām  un pat laulībām. Mūsu pirmais krodziņs bija grieķu lokāls "Papatakis". Omulīgie krodzinieki Janis un Costa ne vienu vien reizi uzlika uso. Šeit dancojām bieži līdz rītam un pārējos lokāla apmeklētājus vilkām dejā līdzi pie Lidmašīnām, Rudacītes vai Lilioma dziesmai. Īsu laiku bijām "Rostiger Pudel", bet šis krodziņš izrādījās par mazu lielajam latviešu skaitam. Kopš 2016. gada esam EineWeltHaus krodziņā Weltwirtschaft tiešām mājās.

I Vispārējie Minhenes Letiņu Sadziedāšanās Svētki, 2008. gads

2008. gadā notika I Vispārējie Minhenes Letiņu Sadziedāšanās Svētki. Šis pasākums bija ļoti īpašs, jo tas bija pirmais apzinātais mēģinājums satuvināt dažādās emigrācijas paaudzes.


Minhenes letiņu dziesmu grāmata

Svarīgs ieguldījums kultūras kopšanā bija savas dziesmu grāmatas izdošana 2008. gadā, apkopojot 222 tautas un estrādes dziesmas. Šī dziesmu vācelīte atspoguļo tikai nelielu izlasi no tā repertuāra, kam vidēji jebkurš latvietis zina gan vārdus, gan melodiju. Šī dziesmu grāmata raisa apbrīnu internacionālu draugu vidū. Noteikti sekos trešais izdevums '"Namejs" e. V. paspārnē.


Kontakts ar vēstniecību

Kopš pašiem iesākumiem "Minhenes letiņi" ir uzturējuši kontaktu ar LR Vēstniecību Berlīnē. Deviņdesmitajos gados bija jūtama vēl distance pret jaunajiem ieceļotājiem. Tikšanās reizēs Berlīnē Laila stāstīja par studentu un auklīšu grūto situāciju Vācijā un meklēja risinājumus, kā cilvēkus ar informāciju un grupēšanos atbalstīt. Toreiz likās, ka Vēstniecība bija pārslogota ar jauno situāciju. Darbinieki uzklausīja mūs, bet raustīja plecus neziņā, kādā sakarībā, lai Vēstniecība justos atbildīga par emigrantu grūtajiem dzīves apstākļiem.  Kaut īsi padzīvojot Vācu pilsētās, mēs zinām, ka par relevantām tēmām un jo īpaši par problemātiskiem jautājumiem tiek izdotas informācijas brošūras un tiek ieviesti telefona numuri konsultācijām. Taču katrs latvietis varēja "meklēt riteni no jauna", jo nebija vienas kopīgas informācijas platformas. Un sasāpējušie jautājumi bija toreiz vien un tie paši: latviešu ļaunprātīga izmantošana, tiesību pārkāpumi...  Atskatoties skaidrs, ka tieši šis grūtais laiks daudzus spieda Vācijā asimilēties: pieņemt vācu pavalstniecību, vācu uzvārdus un nemācīt bērniem latviešu valodu. Negāja runa par naudu vai jaunām kedām, bet vienkārši par atbalsta sajūtu svešumā.

Jampadracis kopš 2009. gada

2009. gadā tika aizsākts ikgadējais pasākums „Jampadracis“, kurš apvieno sadziedāšanos un rotaļās iešanu. Šeit radās Minhenes letiņu talismans cisu maiss, kas gadu no gada tiek apšūts vai citādi apdarīnāts un pat ticis LTV reportāžā. Tā šķiet īpaša latviska vērtība, ka rotaļās iešana arī starp  pieaugušajiem rada sajūsmu. Tā vienmēr uzbur smaidu sejās, liek kaut uz brīdi aizmirst iekdienas steigu un justies kā bezrūpīgiem bērniem.

Gadiem ejot, Vēstniecība ir sapratusi sava atbalsta milzīgo nozīmi. Jau ilgāku laiku tiek rīkotas  ikgadējas tikšanās Berlīnē, kurās aktīvisti Vācijā var dalīties ar dzīves un darba pieredzi. Tieši šeit radusies ne vienam vien ideja un drosme dibināt savā pilsētā Biedrību. Latviešu biedrības Vācijā parsvarā tiek dibinātas kā kultūras biedrības. Taču realitātē tiek darīts neatmaksājams politiskais darbs. Laikā, kad arvien vairāk latviešu pamet Latviju, mūsu uzdevums šeit ir vismaz saglabāt piederības sajūtu Dzimtenei un visvarīgākais – mantot latvietību nākamajām paaudzēm. Ja mēs izbraukušie to nedarīsim, tad latvieši pēc dažiem gadu desmitiem izmirs.



Palīdzība grūtos apstākļos

"Minhenes letiņi" ne tikai ar kaislību organizēja pasākumus, bet arī ar atdevi sniedza palīdzību tautiešiem, īpaši Au Pair meitenēm grūtos darba vai ģimenes apstākļos. Latvija 90.os gados vēl nebija pazīstama. Daudziem vāciešiem bija stereotipi, ka latvieši ir zemākas klases cilvēki. Lai cik skarbi tas skanētu, tā tas bija. Tāpēc daudzas auklītes pēkšņi attapās dienakts vergu darba pajūgā, vai kāds impulsīvs vīrietis izlika meiteni nakts vidū uz ielas. Ir piedzīvotas drāmas, tiesas prāvas, vardarbība, policijas iesastīšana… Bet, paldies Dievam, latvieši arvien vairāk zina savas tiesības un neļauj vairs sev darīt pāri.